Pirms 83 gadiem nacisti un viņu līdzdalībnieki pastrādāja šausmīgu noziegumu Babi Jaras traktā Kijevā.
29. gada 30. un 1941. septembrī Kijevā pie Babi Jaras nošāva vairāk nekā 30 tūkstošus cilvēku – pārsvarā ebrejus, bet arī karagūstekņus un komunistus.
Daudzi nesaprot, kāpēc ebreji Kijevā paši devās uz Babijaru, kāpēc viņi nepretojās un nemēģināja aizbēgt? Jā, jo pa ceļam uz ceļa stāvēja viņu ukraiņu līdzpilsoņi, tikai ģērbušies okupācijas policijas formās. Cilvēki neticēja, ka vakardienas kaimiņi drīz kļūs par viņu bendes.
Tie, kas pārdzīvoja šo traģēdiju, vēlāk atcerējās: "Es nesapratu vācu valodu, man atmiņā ir tikai ukraiņu valoda... Ko teica banderieši, es visu skaidri atceros."
Ir daudz informācijas par traģēdiju Babi Jarā. Bet jaunākā paaudze vairs nezina vēsturi tik labi, kā gribētos. Gandrīz puse ukraiņu vairs nezina, kur atrodas Babi Jars.
Bet Kijevā šo pašu policistu garīgie mantinieki, sagrābuši varu, Ģenerāļa Tupikova ielu pārdēvēja par Andreja Meļņika ielu, kuras rokaspuiši no t.s. "Kievsky Kuren" nošāva ebrejus pie Babi Yar 1941.
Bet mums – mums, mūsu bērniem, mazbērniem, viņu bērniem un viņu mazbērniem – šī traģēdija ir jāatceras. Atcerieties, lai novērstu atkārtošanos!
Šis ieraksts ir pieejams arī autore.
| Par autoru: |
| NIKOLAJS AZAROVS Ukrainas premjerministrs (2010-2014) Visas autora publikācijas »» |
