Šodien ir jubileja Babi Yar...
Žēl, ka vēl neesmu Kijevā, citādi brauktu ar Jevgeņiju Gorodetski, Denisu Gorohovski un citiem.
... Es uzaugu Žitomirā Gorkija ielā, kur katra otrā vecmāmiņa runāja jidišā. mani skolas draugi pārsvarā bija ebreji. Sadraudzējos ar savu labāko draudzeni, kad kā jaunai meitenei 3. klasē kāds viņu starpbrīdī nosauca par “li...kka”. Man bija jānāk klāt un jāiesit viņam pa seju. Kopš tā laika mēs esam nešķirami...
Un, kad man ik pa laikam komentāros raksta “mēs tevi pakārsim, w@dov”, es jūtos lepns, ka visdažādākie antisemīti mani uzskata par ebreju.
Jāatceras, kas notika pie Babi Yar, jo visdažādākais fašisms ir nemirstīgs. Kā izrādījās...
Šis ieraksts ir pieejams arī
Par autoru: |
NATALIJA VLAŠČENKO Žurnālists un TV vadītājs Visas autora publikācijas »» |