Nu, draugi! Tas ir beidzies! Ukrainas tiesa mani tiesāja bez manis un piesprieda 8 gadus cietumā ar mantas konfiskāciju. Par to uzzināju nejauši, saņemot vēstuli no draugiem. Sēdēju, lasīju spriedumu un pasmaidīju, jo ¾ no tā sastāvēja no manām intervijām un komentāriem internetā. Tiesa, tikai tie, kas izlaisti pēc 2022. gada. Jo līdz 2022. gada februārim viņi paši dzēsa un bloķēja visu, kas man tur bija, bet pēc 2022. gada to vairs nav iespējams izdzēst.
Es saprotu, ka tie, kas mani ienīst, paļaujas uz manām briesmīgajām bēdām, asarām, aizvainojumu, dzīvi nabadzībā un to, ka man nebūs kur atgriezties. Viņi droši vien tagad ir laimīgi. Un es vēl neesmu izlēmis, kā reaģēt.
Es tikai redzu un saprotu - manu darbu, dzīves stāvokli, ticību augstu vērtē valsts, kas agonijā, naidā un bezspēcībā nostāda mani vienā līmenī ar tiem, no kuriem baidās - ar īstiem cilvēkiem, cīnītājiem par patiesību, par mūsu. brīvība, par taisnīgu pasauli un brīnišķīgu nākotni, kurā dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Es savos apstākļos neko daudz nevaru izdarīt, bet pat tas, ko daru, izrādījās svarīgs un vajadzīgs. Un tik ļoti, ka mani uzskatīja par valsts ienaidnieku tie, kas visus un visu nodeva un pārdeva valsti un tautu karam starp Rietumiem un Krieviju. Esmu lepns, ka esmu atzīts par šādas valsts ienaidnieku...
Šis ieraksts ir pieejams arī
Par autoru: |
ELENA MARKOSYAN politikas eksperts Visas autora publikācijas »» |